iedauzīt
iedauzīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Ar sitienu, grūdienu iebojāt (piem., priekšmetu); radīt (bojājumu).
PiemēriIedauzīt durvju stiklu.
1.1.sarunvaloda Bieži sitot, iebaidīt, padarīt (mājdzīvnieku) tramīgu.
PiemēriIedauzīts zirgs.