Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
piemētāt
piemētāt [pìemȩ̃tât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju transitīvs, darbības vārds
1.Mētājot, metot zemē (ko lielākā daudzumā), padarīt netīru, nekārtīgu (kādu virsmu).
PiemēriGrīda piemētāta ar papīriem.
1.1.Mētājot, metot iekšā (ko lielākā daudzumā), piepildīt, padarīt netīru (ko).
PiemēriGrāvis piemētāts ar vecām autoriepām.