piemineklis
piemineklis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Arhitektonisks, skulpturāls veidojums (parasti kāda cilvēka vai notikuma atcerei).
PiemēriUzcelt pieminekli.
- Uzcelt pieminekli.
- Likt pie pieminekļa ziedus.
2.Saglabājams objekts, kas atspoguļo kāda laikmeta kultūru, vēsturi.
PiemēriPētīt baltu arheoloģijas pieminekļus: pilskalnus, senkapus, apmetnes.
- Pētīt baltu arheoloģijas pieminekļus: pilskalnus, senkapus, apmetnes.
- Šī ēka ir arhitektūras piemineklis.
Stabili vārdu savienojumiArheoloģiskie pieminekļi.
- Arheoloģiskie pieminekļi — seni priekšmeti, būves vai apbedījumi, kas atrodas zemē vai ūdenī un tiek pētīti.
- Arhitektūras piemineklis — pilnīgi vai daļēji saglabājusies celtne ar zinātnisku vai vēsturiski māksliniecisku nozīmi.
- Dabas piemineklis — unikāls, ar likumu aizsargājams dabas objekts, kam ir zinātniska, estētiska vai kultūrvēsturiska nozīme.
- Kultūras piemineklis — materiāls objekts, kam ir liela kultūrvēsturiska vērtība.
- Vēstures piemineklis — ēka, būve, arī tās paliekas, piemiņas vietas un priekšmeti, kas saistīti ar nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem tautas dzīvē, valsts attīstību, kultūru u. tml.