kukulis
kukulis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; klaips.
PiemēriBaltmaizes, rupjmaizes kukulis.
- Baltmaizes, rupjmaizes kukulis.
- Maizes kukulis.
- Nogriezt no kukuļa riecienu.
2.novecojis Ciemakukulis; cienasts.
PiemēriAtnest no ciemiem kukuli.
- Atnest no ciemiem kukuli.
- Kā nu bez kukuļa!
Stabili vārdu savienojumiCiema kukulis.
- Ciema kukulis — ciemakukulis.
2.1.Dāvana (parasti kāds priekšmets), kas atvesta (no kurienes).
PiemēriAtvest kukuli no pilsētas.
- Atvest kukuli no pilsētas.
3.Nauda vai cita materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
PiemēriDot kukuli.
- Dot kukuli.
- Ņemt kukuļus.
- Piedāvāt kukuli.
Stabili vārdu savienojumiIzspiest kukuli.
- Izspiest kukuli — panākt, ka (kāds) iedod kukuli.
Cilme:17. gs. avoti rāda, ka sākotnēji kukulis bija apaļas formas maize pretstatā klaipam. 18. gs. vidū vārds kukulis ieguva jaunu nozīmi ‘ciemos nesama dāvana’. No šās nozīmes vēlāk izveidojās trešā nozīme ‘dāvana amatvīra ietekmēšanai’. (K. Karulis).