kūkot1
kūkot [kùkuôt] 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
kūkojums lietvārds; vīriešu dzimte
kūkojiens lietvārds; vīriešu dzimte
Radīt raksturīgas balss skaņas (par dzeguzi).
PiemēriDzeguze nerimstas kūkot.
- Dzeguze nerimstas kūkot.