kukulis
kukulis -ļa, dsk. ģen. -ļu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; klaips.
PiemēriBaltmaizes, rupjmaizes kukulis.
2.novecojis Ciemakukulis; cienasts.
PiemēriAtnest no ciemiem kukuli.
Stabili vārdu savienojumiCiema kukulis.
2.1.Dāvana (parasti kāds priekšmets), kas atvesta (no kurienes).
PiemēriAtvest kukuli no pilsētas.
3.Nauda vai cita materiāla vērtība, ko dod (parasti amatpersonai), lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
PiemēriDot kukuli.
Stabili vārdu savienojumiIzspiest kukuli.
Cilme:17. gs. avoti rāda, ka sākotnēji kukulis bija apaļas formas maize pretstatā klaipam. 18. gs. vidū vārds kukulis ieguva jaunu nozīmi ‘ciemos nesama dāvana’. No šās nozīmes vēlāk izveidojās trešā nozīme ‘dāvana amatvīra ietekmēšanai’. (K. Karulis).