Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
kukuļot
kukuļot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
Dot (kādam) kukuli (3).
PiemēriKukuļot amatpersonu.
  • Kukuļot amatpersonu.
  • Mēģinājums kukuļot deputātu.
  • Viņš ir pieradis visus kukuļot, uzpirkt.