kūkums
kūkums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Muguras izliekums uz āru (cilvēkam vai dzīvniekam).
PiemēriKūkums mugurā.
- Kūkums mugurā.
- Kaķis uzmet kūkumu.
- Saliekt muguru pakalpīgā kūkumā.
Stabili vārdu savienojumiMest kūkumu. Saliekties kūkumā.
- Mest kūkumu — izliekt muguru.
- Saliekties kūkumā — saliekt muguru.
1.1.Kaula izliekums uz āru (degunam).
PiemēriNeliels kūkums uz deguna.
- Neliels kūkums uz deguna.
1.2.sarunvaloda Mugura.
PiemēriIebelzt pa kūkumu.
- Iebelzt pa kūkumu.
Stabili vārdu savienojumiDabūt pa kūkumu. Sadot pa kūkumu.
- Dabūt pa kūkumu — tikt fiziski ietekmētam, tikt rātam.
- Sadot pa kūkumu — fiziski ietekmēt, pārmācīt (kādu).
2.Izliekums, izcilnis, nelīdzenums.
PiemēriKalna kūkums.
- Kalna kūkums.
- Uz dēļiem palikuši kūkumi.
- Pēc tapešu uzlīmēšanas vietām pacēlās kūkumi.