Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
kulaks1 sarunvaloda
kulaks lietvārds; vīriešu dzimte
Dūre.
PiemēriIesist ar kulaku mugurā.
  • Iesist ar kulaku mugurā.
  • Zvelt ar kulaku pa durvīm.
Stabili vārdu savienojumi(Pa)rādīt kulaku. Parādīt kulaku.
  • (Pa)rādīt kulaku (pa)rādot (kādam) dūri, draudēt, paust dusmas, neapmierinātību.
  • Parādīt kulaku sarunvaloda izpaust savas dusmas, neapmierinātību, draudēt, parādot (kādam) dūri.
Stabili vārdu savienojumiKā kulaks uz acs.
  • Kā kulaks uz acs idioma saka par ko tādu, kas ir savā vietā, īsti piemērots.