kule
kule dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
Neliels (auduma, papīra u. tml.) maiss; šāds maiss kopā ar tā saturu.
PiemēriAudekla, drēbes kule.
- Audekla, drēbes kule.
- Pievēžot pilnas kules.
- Miltu kule.
- Uzlikt zirgam auzu kuli.
Stabili vārdu savienojumiMaizes kule.
- Maizes kule novecojis — kule līdzņemamu pārtikas produktu ielikšanai.
Stabili vārdu savienojumiKārt kaklā ubaga kuli. Kārt plecos ubaga kuli. Pļāpu kule.
- Kārt kaklā ubaga kuli idioma — nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot.
- Kārt plecos ubaga kuli idioma — nonākt galējā trūkumā; sākt ubagot.
- Pļāpu kule sarunvaloda — pļāpa.