kūleņot
kūleņot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Vairākkārt mest kūleni, kūleņus.
PiemēriAktieri dziedāja, dejoja, kūleņoja.
1.1.Krist, gāzties, metot vairākus kūleņus.
PiemēriKūleņot pa krauju uz leju.
1.2.pārnestā nozīmē Krist, vairākkārt griežoties apkārt.
PiemēriKūleņodamas krīt lapas.
2.Nevienādā gaitā, klūpot un krītot, virzīties.
PiemēriKūleņot pa aizsnigušo ceļu.
2.1.Vairākkārt klupt, krist, velties (parasti draiskuļojoties).
PiemēriBērni kūleņo pa balto sniegu, līksmojas.
2.2.pārnestā nozīmē Strauji, nevienmērīgi izplatīties (par dabas parādībām).
PiemēriVējš kūleņodams metās koku puduros.