kūlis
kūlis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Sasiets (piem., nopļautas labības, noplūktu linu) stiebru klēpis.
PiemēriLabības kūļi.
- Labības kūļi.
- Linu kūlis.
- Salmu kūlis.
- Sagatavot niedru kūļus jumtu jumšanai.
Stabili vārdu savienojumiSiet kūli.
- Siet kūli — sienot veidot kūli.
2.Viendabīga, vienmērīga (kā) plūsma, kas izplatās no viena punkta, avota noteiktā virzienā.
PiemēriGaismas kūlis.
- Gaismas kūlis.
- Saules staru kūlis caur mākoņiem.
- Liesmas met dzirksteļu kūļus.
2.1.joma: fizika Ar īpašām ierīcēm izdalīta (daļiņu, starojuma) plūsma, kam ir samērā neliels šķērsgriezums un kas izplatās vienā un tajā pašā virzienā.
PiemēriElektronu, protonu kūlis.
- Elektronu, protonu kūlis.
- Rentgena staru kūlis.