kulminācija
kulminācija lietvārds; sieviešu dzimte
1.Visaugstākā pakāpe, vislielākais kāpinājums (kā) attīstībā.
PiemēriUzveduma kulminācija.
1.1.Augstākā (emocionālā) kāpinājuma moments (daiļdarbā), izšķirošs brīdis, pēc kura seko atrisinājums.
PiemēriDziesmas kulminācija.
2.joma: astronomija Moments, kad (debess spīdeklis) iziet caur debess meridiānu.
Stabili vārdu savienojumiApakšējā kulminācija. Augšējā kulminācija.
Cilme:No latīņu culmen, culminis ‘virsotne’.