kulminēt
kulminēt 3. pers. -ē, pag. -ēja darbības vārds; intransitīvs
1.Būt tādam, kas ir sasniedzis kulmināciju (1).
PiemēriSvētki kulminēs rīt.
- Svētki kulminēs rīt.
- Kulminējošs kāpinājums simfonijā.
2.Atrasties uz debess meridiāna (par debess spīdekļiem).