kūlītis
kūlītis -ša, dsk. ģen. -šu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dem. → kūlis.
PiemēriLabības kūlīši.
- Labības kūlīši.
Stabili vārdu savienojumiKūlīšu sējējs. Kūlīšu sienamais aparāts.
- Kūlīšu sējējs — mašīna, kas labību, linus u. tml. sasien kūlīšos.
- Kūlīšu sienamais aparāts — linu novākšanas mašīnas sastāvdaļa, kas stiebrus sasien kūlīšos.
1.1.Sasiets (parasti nelielu augu) saišķis.
PiemēriSasiet ķimenes kūlīšos.
- Sasiet ķimenes kūlīšos.
2.joma: bioloģija Saistīta (piem., audu, šūnu) kopa.
PiemēriMuskuļu šķiedru kūlīši.
- Muskuļu šķiedru kūlīši.
- Asinsvadu kūlīši.