dzēst
dzēst dzēšu, dzēs, dzēš, pag. dzēsu darbības vārds; transitīvs
1.Neļaut degt tālāk (ugunij, liesmām); neļaut (kam degošam) degt tālāk.
PiemēriDzēst ugunsgrēku.
1.1.Panākt, ka (gaismas avots) pārtrauc izstarot gaismu.
PiemēriDzēst lampu, lukturi.
2.Berzt (ar dzēšgumiju), slaucīt (ar lupatu, roku) u. tml., lai iznīcinātu, padarītu neredzamu (piem., ko uzrakstītu).
PiemēriDzēst uz burtnīcas lapas uzrakstītās piezīmes.
2.1.Likvidēt (audio, video ierakstu).
PiemēriDzēst sēdes protokola ierakstu.
2.2.pārnestā nozīmē Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nesaskatāms vai grūti saskatāms, padarīt (ko) nesaskatāmu vai grūti saskatāmu.
PiemēriVējš dzēsa gājēju pēdas smiltīs.
2.3.pārnestā nozīmē Būt par cēloni, panākt, ka kļūst vājākas, izbeidzas (piem., sajūtas, jūtas).
PiemēriDzēst slāpes un nogurumu.
3.Maksāt, samaksāt (parādu); apzīmogot (pastmarku).
PiemēriDzēst parādu.
Stabili vārdu savienojumiDzēst obligāciju. Dzēst pastmarku.
3.1.Mitrināt (dedzinātus kaļķus).
PiemēriDzēst kaļķus.
Stabili vārdu savienojumiDzēstie kaļķi.
Stabili vārdu savienojumiDzēst sodāmību. Dzēst sodu.