kautrēties
kautrēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos darbības vārds; atgriezenisks
1.Izjust kautrību; izjust nedrošību, biklumu, mulsumu.
PiemēriKautrēties runāt atklāti.
- Kautrēties runāt atklāti.
- Kautrēties no svešiem cilvēkiem.
- Nevajadzīgi kautrēties.
- Meitene kautrēdamās nosarka.
1.1.Neērtuma izjūtas, mulsuma dēļ neuzdrošināties (ko darīt).
PiemēriKautrēties lūgt padomu.
- Kautrēties lūgt padomu.
- Kautrēties strīdēties svešinieka klātbūtnē.
Cilme:Apvidvārdu kautrēties literārajā valodā ieviesis A. Kronvalds.