Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
kauties
kauties kaujos, kaujies, kaujas, pag. kāvos darbības vārds; atgriezenisks
1.Sitot, sperot, durot u. tml. cīnīties, nodarīt otram sāpes, miesas bojājumus; sist vienam otru.
PiemēriKauties ar kaimiņu puikām.
  • Kauties ar kaimiņu puikām.
  • Kauties ar nažiem.
  • Kaimiņi bieži kaujas.
1.1.Cīnīties; plūkties (par dzīvniekiem).
PiemēriSētā kāvās zvirbuļi.
  • Sētā kāvās zvirbuļi.
2.sarunvaloda Cīnīties ar pretinieku karā; karot.
PiemēriKauties ar vāciešiem.
  • Kauties ar vāciešiem.
3.sarunvaloda Censties atbrīvoties (no uzmācīgiem dzīvniekiem) gaiņājoties, sitot u. tml.
PiemēriKauties ar mušām, odiem.
  • Kauties ar mušām, odiem.
  • Kauties ar suņiem.
4.sarunvaloda Censties pārvarēt (ko), tikt galā (ar ko).
PiemēriKauties ar miegu.
  • Kauties ar miegu.
  • Kauties ar parādiem, trūkumu.
Stabili vārdu savienojumi(No)kauties ar domām. Kauties ar darbiem; rauties ar darbiem; sisties ar darbiem.