karot
karot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Cīnīties (bruņotā cīņā, iesaistoties karadarbībā), piedalīties karā.
PiemēriKarojošās valstis.
1.1.sarunvaloda Būt naidīgās attiecībās un paust tās runā, rīcībā.
PiemēriKaimiņi savā starpā karo.
2.Cīnīties, aktīvi vērsties (pret ko nevēlamu, skaužamu).
PiemēriKarot pret smēķēšanu.
2.1.Censties pieveikt (ko), censties ierobežot (kā) izplatību.
PiemēriKarot ar nezālēm, kaitēkļiem.
2.2.Cīnīties (par ko).
Piemēri"Ak..." Valda gari novelk. "Kādam tikpat jāiet [atvaļinājumā] rudenī. ..Ko es tur iešu karot."