Paplašinātā meklēšana
Meklējam karot.
Atrasts vārdos (15):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (130):
- reihskomisariāts Administratīvi teritoriāla vienība nacistiskās Vācijas iekarotajās PSRS zemēs.
- mauri Āfrikas ziemeļrietumu daļas (tagadējās Marokas un Alžīrijas) senie iedzīvotāji; vēlāk – musulmaņu iekarotāji (piem., Spānijā), kas nāca no Ziemeļāfrikas.
- uzķerties Aizķerties; saskaroties pielipt.
- satraps Apgabala, provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī, tās iekarotajās teritorijās).
- nosargāt Ar militāru spēku panākt, ka (kas) netiek iekarots, netiek nopostīts.
- spēlēt bumbu ar roku vai kāju skarot (bumbu), virzīt (to kur).
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
- bakstīt Atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest vai grūst; arī durstīt.
- uzskriet Ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); ātri pārvietojoties, uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, arī iznīcinātam.
- sabakstīt Bakstot, saskaroties ar ko asu, ievainot.
- uzbraukt Braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); braucot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- cīnītājs Cilvēks, kas piedalās bruņotā cīņā; karotājs.
- kauties Cīnīties ar pretinieku karā; karot.
- krustot šķēpus Cīnīties, karot.
- krustot zobenus Cīnīties, karot.
- kārties Darīt pašnāvību pakaroties.
- iekarotājs Darītājs --> iekarot.
- antivīruss Datorvīrusu apkarotājs.
- sadurt Durot savainot; saskaroties ar ko asu, radīt ievainojumus.
- sadurties Durot, saskaroties ar ko asu, savainoties, izraisīt sev sāpes.
- sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, sīkus ievainojumus.
- pavārnīca Dziļa karote (kā) šķidra smelšanai.
- ķeksēt Ēdot ņemt (piem., ar karoti no trauka).
- apiet Ejot (ar līkumu), nokļūt, tikt (kam) garām, (to) neskarot.
- aiztikt Fiziski aizskarot, nodarīt sāpes, ļaunumu.
- secen Garām, postoši neskarot.
- putas Gāzes, gaisa pūslīšu kopums, kas rodas kādai vielai saskaroties ar gaisu vai ūdeni.
- sagraizīties Graizot, griežot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
- sagriezties Griežot, arī saskaroties ar ko asu, savainot sevi.
- sagriezt Griežot, saskaroties ar ko asu, savainot; griežot, saskaroties ar ko asu, sabojāt.
- pārgriezt Griežot, skarot, arī saskaroties ar ko asu, radīt brūci, ievainot.
- sagraizīt Griežot, vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt (ķermeņa daļā) savainojumus.
- sagrābt Iekarot, okupēt (kādu teritoriju).
- vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
- karātavas Ierīce nāves soda izpildīšanai pakarot.
- izkaroties Ilgāku laiku, daudz karot, cīnīties.
- nokaroties Ilgāku laiku, daudz karot.
- autoimunitāte Imunitātes vēršanās pret savu organismu – process, kad imunitāte necīnās, piem., pret vīrusiem un baktērijām, bet sāk apkarot dažādus sava organisma audus, radot iekaisumu, deģeneratīvus procesus un slimības.
- plīkšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas (šķidruma lāsēm, priekšmetam) atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- klakšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
- brāļu kapi karavīru kapi, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji.
- aizkārt Karot novietot (kam priekšā, aiz kā); karot (ko), aizsegt, aizklāt.
- koloniālais karš karš, kuru sāk, lai iekarotu vai paturētu kolonijas vai panāktu to pārdali.
- knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., lūstot sīkiem, sausiem zariem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., nelieliem priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
- klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., saskaroties vai atsitoties nelieliem priekšmetiem; klikt.
- plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piem., šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- uzmīt Minot, liekot soli, nejauši uzlikt kāju virsū (kam asam), sāpīgi skarot, ievainojot (kāju).
- strinkšķināmie stīgu instrumenti mūzikas instrumenti (piem., arfa, ģitāra, kokle), kam skaņu rada, skarot stīgas ar pirkstiem, plektru vai mediatoru.
- galda piederumi naži, dakšiņas, karotes u. c. maltītē nepieciešamie priekšmeti.
- tējkarote Neliela izmēra karote, ko lieto, piem., maisot cukuru dzērienā.
- aiztikt Nelikt mierā, apvainojot, aizskarot (ar vārdiem).
- uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), uz kura virsmas vai kam pāri, skarot tā virsmu, (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
- likt Novietot uz ķermeņa vai tā daļas (ģērbjot, karot u. tml.).
- ēdamkarote Paliela karote zupas u. tml. ēšanai.
- iebīdīt Panākt (parasti mudinot, pieskaroties no mugurpuses), ka (kāds) ieiet (kur iekšā).
- ietiekties Paplašināt (piem., darbību, ietekmi), skarot kādu citu sfēru, jomu.
- pārvilkt Pārvirzīt (piem., roku pāri kam, pār ko), pieskaroties (tam).
- cīnīties Piedalīties bruņotā cīņā, karā, cenšoties uzvarēt (pretinieku); karot.
- iedzelt Pieskaroties ādai, radīt dedzinošu sajūtu; ar dzeloņiem, asiem izaugumiem radīt sāpes (par dažiem augiem).
- kost Pieskaroties ādai, radīt sūrstošu, dedzinošu sajūtu.
- iededzināt Pieskaroties ar ko sakarsētu (vai īpašu instrumentu), ieveidot (rakstu, ornamentu u. tml.).
- sadzelt Pieskaroties izraisīt dedzinošu sajūtu, sāpes, apsārtumu.
- skrapstēt Radīt aprautus, paasus trokšņus, kādi dzirdami, piem., cietiem priekšmetiem saskaroties, beržoties gar ko cietu, arī par dzīvnieku nagiem, kas saskaras ar ko cietu; atskanēt šādam troksnim; skrapšķēt.
- klikšķēt Radīt paklusu ritmisku troksni, strauji saskaroties ar grīdu, bruģi u. tml.
- čabēt Radīt paklusu, čaukstošu troksni, kāds rodas, piem., skarot sausas lapas.
- klakšķināt ar mēli radīt raksturīgas, paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām.
- pārestība Rīcība, kas izraisa ciešanas, aizskarot (kāda, piem., sociāli zemākstāvoša, arī fiziski vājāka) pašcieņu, intereses u. tml.
- apkārt Sakārt (ko visapkārt); piekarot (ko), apklāt.
- novadēties Saskaroties ar gaisu, kam izgarojot, pazaudēt sākotnējās īpašības – par dzērienu.
- nobrāzt Saskaroties ar ko asu, cietu, radīt (priekšmetam) virsmas bojājumu.
- nobrāzt Saskaroties ar ko asu, cietu, viegli ievainot (ķermeņa daļu, tās ādu).
- nobrāzties Saskaroties ar ko asu, cietu, viegli ievainot (sava ķermeņa daļu, ādu); tikt nobrāztam.
- pārplēst Saskaroties ar ko asu, ievainot.
- saplēst Saskaroties ar ko asu, smailu, savainot (ķermeņa daļu).
- sanēt Saskaroties, rīvējoties, vibrējot gaisa plūsmā u. tml., radīt paklusas, samērā augstas dūcošas skaņas; būt tādam, kur atskan šādas skaņas.
- vikingi Seno skandināvu karotāji, jūras laupītāji un tirgotāji.
- vilkt Skarot (ar ko), virzīties (pa ko).
- ķerties Skarot (kādu šķērsli), tikt traucētam kustībā; skart (ko kustīgu), traucējot (tā) kustību.
- berzties Skarot (ko), virzīties uz priekšu un atpakaļ (parasti par dzīvnieku); trīties.
- uzsist Skarot (ķermeņa daļu) ar sitienu, triecienu, radīt (piemēram, asinsizplūdumu).
- noraut Skarot (ķermeņa daļu), atdalīt (to) nost (par mehānismu, ierīci u. tml.).
- uzsist Skarot (priekšmeta daļu) ar triecienu, radīt (tam bojājumu).
- skrāpēt Skarot ar ko asu, cietu, ņemt nost (ko).
- nogrābstīt Skarot ar rokām, grābstoties notraipīt.
- iespert Skarot izraisīt degšanu, radīt bojājumu – par zibeni.
- novilkt Skarot pārvirzīt pār (ko), gar (ko).
- iegriezt Skarot un virzoties (pa ko), atstāt (piem., rievu, grumbu).
- noskrāpēt Skarot, saskaroties ar ko asu, cietu, ievainot (ko).
- durties Skaroties (klāt), radīt sāpes, arī, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piem., par ērkšķiem, zariem).
- durt Skaroties klāt (ar ko smailu, asu) radīt sāpes un ievainot.
- grauzt Skaroties klāt, nepatīkami kairināt, izraisīt sāpes; berzt.
- ķerties Skaroties, līpot (kam) klāt, saistīties, palikt (pie tā).
- pārslīdēt Slīdošā kustībā skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) – par rokām, pirkstiem.
- uzslīdēt Slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot (to); slīdot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam.
- konkistadors Spāņu vai portugāļu iekarotājs, kas 15. gs. beigās un 16. gs. piedalījās Centrālamerikas un Dienvidamerikas kolonizācijā.
- nospārdīt Spārdot, skarot (ko ar kājām), padarīt netīru.
- uzbrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
- uzdrāzties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
- uztriekties Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); šādā veidā ciest pašam.
- sadurties Strauji saskaroties (piem., par kustībā esošiem transportlīdzekļiem, fizikāliem ķermeņiem, vielu daļiņām u. tml.).
- sist Strauji skarot ko, radīt skaņas (parasti lai ko signalizētu).
- notraukt Strauji skarot, ar sitienu vai pakratot panākt, ka (kas) atdalās nost un nokrīt, nobirst.
- uzstumt Stumjot uzvirzīt virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
- uzstumties Stumjoties, pārvietojoties uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
- uzstūrēt Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
- kauss Šāda karote kopā ar tās saturu; šādas karotes saturs.
- kareivīgs Tāds, kas mēdz karot, kam ir tieksme karot, cīnīties; tāds, kas mēdz uzsākt (vai ir gatavs uzsākt) konfliktu, strīdu.
- dzēlīgs Tāds, kas skarot rada sāpes, apsārtumu, arī ievaino (parasti par augiem).
- Melnais bruņinieks tēls Raiņa lugā "Uguns un nakts", kas simbolizē vācu iekarotājus.
- turēties Tverot, skarot (ko) ar roku, vairīties no līdzsvara zuduma, kritiena, gāšanās, rast atbalstu; nezaudēt līdzsvaru, nekrist, negāzties (kādos apstākļos).
- durstīt Vairākkārt durot, bakstot, skarot, radīt sāpes, ievainojumu.
- izbikstīt Vairākkārt pieskaroties un mazliet pagrūžot, izgrūstīt (piem., ogles krāsnī).
- sadurstīties Vairākkārt saskaroties ar ko asu, iegūt sīkus ievainojumus.
- urķēt Vairākkārt skarot (parasti ar ko smailu), bakstīt, jaukt; rušināt.
- kašņāt Vairākkārt skarot (zemi, smiltis), veidot (ko).
- kašņāt Vairākkārt skarot (zemi, smiltis), virzīt, svaidīt (to) uz dažādām pusēm; šādā veidā jaukt (ko).
- deserta karote vidēja lieluma karote, kas paredzēta saldēdienu ēšanai.
- bužināt Viegli skarot, jaukt (matus, dzīvnieka spalvu); viegli paberzēt, piem., galvu.
- ēdamkarote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā karotē; attiecīgais tilpuma mērs.
- tējkarote Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā karotē.
- virs ūdens virs (parasti ūdenstilpes) ūdens virsējā slāņa (parasti to skarot).
- žvīgot Virzoties un saskaroties ar ko, radīt samērā augstas, ilgstošas skaņas (par gaisa plūsmu).
- svilpot Virzoties un skarot kādu šķērsli, radīt augstas, stieptas skaņas (par gaisa plūsmu); svilpt (2).
- svilpt Virzoties un skarot kādu šķērsli, radīt augstu, stieptu skaņu (par gaisa plūsmu); svilpot (2).
karot citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV