karote
karote [karuôte] dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Rīks, galda piederums ar kātu un paplašinātu padziļinājumu galā ēdiena un produktu smelšanai, paņemšanai, kā šķidra maisīšanai u. tml.
PiemēriZupas karote.
Stabili vārdu savienojumiDeserta karote. Ieliet (kā) ar karoti mutē.
1.1.Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā galda piederumā.
PiemēriPieliet ūdenim karoti etiķa.
Stabili vārdu savienojumiBordo karotīte.