karot
karot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
1.Cīnīties (bruņotā cīņā, iesaistoties karadarbībā), piedalīties karā.
PiemēriKarojošās valstis.
- Karojošās valstis.
- Karot par koloniāliem īpašumiem.
- Karot ar naidīgām ciltīm.
- Karot pilsoņu karā.
- Karot partizānu vienībā.
- Divīzija karojusi austrumu frontē.
1.1.sarunvaloda Būt naidīgās attiecībās un paust tās runā, rīcībā.
PiemēriKaimiņi savā starpā karo.
- Kaimiņi savā starpā karo.
2.Cīnīties, aktīvi vērsties (pret ko nevēlamu, skaužamu).
PiemēriKarot pret smēķēšanu.
- Karot pret smēķēšanu.
- Karot ar dzērājiem.
2.1.Censties pieveikt (ko), censties ierobežot (kā) izplatību.
PiemēriKarot ar nezālēm, kaitēkļiem.
- Karot ar nezālēm, kaitēkļiem.
- Karot ar bebriem, latvāņiem.
2.2.Cīnīties (par ko).
Piemēri"Ak..." Valda gari novelk. "Kādam tikpat jāiet [atvaļinājumā] rudenī. ..Ko es tur iešu karot."
- "Ak..." Valda gari novelk. "Kādam tikpat jāiet [atvaļinājumā] rudenī. ..Ko es tur iešu karot."