karote
karote [karuôte] dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Rīks, galda piederums ar kātu un paplašinātu padziļinājumu galā ēdiena un produktu smelšanai, paņemšanai, kā šķidra maisīšanai u. tml.
PiemēriZupas karote.
- Zupas karote.
- Koka karote.
- Sudraba karotes.
- Ēst putru ar karoti.
- Ar karoti ņemt ievārījumu no burkas.
Stabili vārdu savienojumiDeserta karote. Ieliet (kā) ar karoti mutē.
- Deserta karote — vidēja lieluma karote, kas paredzēta saldēdienu ēšanai.
- Ieliet (kā) ar karoti mutē sarunvaloda — skaidrot, mācīt tā, ka ir ļoti labi saprotams bez piepūles.
- Nevar ieliet ar karoti idioma — sarunvaloda saka, ja ko nevar iemācīt bez piepūles, izpratnes u. tml.
- Nolikt karoti sarunvaloda, neliterārs — nomirt.
- Putu karote — šāds rīks ar lēzenāku, caurumotu padziļinājumu un garāku kātu putu nosmelšanai vai biezumu izņemšanai no viruma.
1.1.Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā galda piederumā.
PiemēriPieliet ūdenim karoti etiķa.
- Pieliet ūdenim karoti etiķa.
- Iestrēbt dažas karotes zupas.
- Paņemt karoti medus.
Stabili vārdu savienojumiBordo karotīte.
- Bordo karotīte — preču apzīmēšanas veids, ko var iegūt produkti, kuri atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām un kuru pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā.