uzstumt
uzstumt -stumju, -stum, -stumj, pag. -stūmu darbības vārds; transitīvs
1.Stumjot uzvirzīt (ko) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot uzvirzīt uz kādas vietas.
PiemēriUzstumt ratiņus pa kāpnēm.
- Uzstumt ratiņus pa kāpnēm.
- Uzstumt riteni kalnā.
- Sniega tīrītājs uzstumj sniegu uz ietves.
2.Stumjot, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzstumt gružus uz liekšķeres.
- Uzstumt gružus uz liekšķeres.
- Buldozers uzstumj mālus kaudzei virsū.
2.1.Izveidot (ko, piemēram, pārvietojot zemi ar buldozeru).
PiemēriUzstumt kalnu.
- Uzstumt kalnu.
- Uzstumt uzbērumu.
3.Stumjot uzvirzīt virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
PiemēriLokomotīve uzstumj vagonu barjerai.
- Lokomotīve uzstumj vagonu barjerai.
- Automobilis uzstūmis priekšējo mašīnu citai.