uzstumt
uzstumt -stumju, -stum, -stumj, pag. -stūmu darbības vārds; transitīvs
1.Stumjot uzvirzīt (ko) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjot uzvirzīt uz kādas vietas.
PiemēriUzstumt ratiņus pa kāpnēm.
2.Stumjot, grūžot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzstumt gružus uz liekšķeres.
2.1.Izveidot (ko, piemēram, pārvietojot zemi ar buldozeru).
PiemēriUzstumt kalnu.
3.Stumjot uzvirzīt virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
PiemēriLokomotīve uzstumj vagonu barjerai.