uzstumties
uzstumties -stumjos, -stumies, -stumjas, pag. -stūmos atgriezenisks, darbības vārds
1.Stumjoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stumjoties uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriElsdams uzstūmos ar riteni kalnā.
2.Stumjoties, pārvietojoties uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
PiemēriMašīna atpakaļgaitā uzstūmās virsū manējai.