Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
uzstūķēt sarunvaloda
uzstūķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Ar pūlēm uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
PiemēriUzstūķēt kājās divas bikses.
2.Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriUzstūķēt saini uz plaukta.