Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzstūķēt sarunvaloda
uzstūķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Ar pūlēm uzvilkt (parasti apģērba gabalu).
PiemēriUzstūķēt kājās divas bikses.
  • Uzstūķēt kājās divas bikses.
  • Uzstūķēt galvā ziemas cepuri.
  • Knapi uzstūķēju gredzenu pirkstā.
2.Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
PiemēriUzstūķēt saini uz plaukta.
  • Uzstūķēt saini uz plaukta.
  • Uzstūķēt laivu uz auto jumta.