iespert
iespert -speru, -sper, -sper, pag. -spēru darbības vārds
1.intransitīvs Sperot trāpīt (kam, pa ko, kur).
PiemēriIespert sunim ar kāju.
2.transitīvs Ar spērienu ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriIespert bumbu kaimiņu sētā.
3.intransitīvs; formā: trešā persona Skarot izraisīt degšanu, radīt bojājumu – par zibeni.
PiemēriZibens iespēris kokā.
4.transitīvs Sperot soli, ievirzīt (kur iekšā kāju).
PiemēriIespert kāju dubļainā dangā.