uzstūrēt
uzstūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) uz kādas vietas.
PiemēriUzstūrēt slidenajā kalnā.
- Uzstūrēt slidenajā kalnā.
- Uzstūrēt mašīnu uz rampas.
- Uzstūrēju auto uz uzbēruma.
2.Stūrējot uzvirzīt (transportlīdzekli) virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to).
PiemēriUzstūrēt ceļazīmei.
- Uzstūrēt ceļazīmei.
- Jauniete uzstūrēja soliņam.