izkarot
izkarot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
izkarojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Karojot, cīnoties iegūt, sasniegt (ko).
PiemēriIzkarot brīvību, uzvaru.
1.1.pārnestā nozīmē Pārvarot šķēršļus, grūtības, iegūt, sasniegt (ko).
PiemēriIzkarot vietu pārpildītajā autobusā.
2.Karot, cīnīties (bruņotā cīņā, karā) un pabeigt (to).
PiemēriIzkarot smagu kauju.