klakšķis
klakšķis -ķa, dsk. ģen. -ķu lietvārds; vīriešu dzimte
Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piem., nelieliem koka vai metāla priekšmetiem, mehānismu detaļām strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu.
PiemēriŠautenes aizslēga klakšķis.