iebīdīt
iebīdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Bīdot ievirzīt (kur iekšā).
PiemēriIebīdīt grāmatu plauktā.
1.1.Panākt (parasti mudinot, pieskaroties no mugurpuses), ka (kāds) ieiet (kur iekšā).
PiemēriIebīdīt kautrīgo ciemiņu istabā.