uzbrāzties
uzbrāzties -brāžos, -brāzies, -brāžas, pag. -brāzos darbības vārds; atgriezenisks
1.Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriViņa pēkšņi ko atcerējās un uzbrāzās dzīvoklī.
2.Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
PiemēriAutomašīna uz gājēju pārejas uzbrāžas cilvēkam.
2.1.Brāžoties uzvirzīties virsū (kam) – piemēram, par vēju.
PiemēriSalai uzbrāžas tropiskais ciklons.
3.formā: trešā persona Iesākt brāzties; īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzties.
PiemēriPēkšņi uzbrāžas vējš.
3.1.pārnestā nozīmē Spēji izraisīties; īsu brīdi, parasti spēcīgi izpausties.
PiemēriMan uzbrāžas nevaldāmas dusmas.