Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
uzbraucīt
uzbraucīt -brauku, -brauki, -brauka, pag. -braucīju darbības vārds; transitīvs
Velkot (parasti vairākkārt) ar plaukstu, uzvirzīt uz augšu (apģērbu gabalu, tā daļu); šādi uzvilkt (apģērba gabalu).
PiemēriUzbraucīt krekla piedurknes.