uzbrāzties
uzbrāzties -brāžos, -brāzies, -brāžas, pag. -brāzos atgriezenisks, darbības vārds
1.Straujā gaitā uzskriet, uzbraukt augšā (kur, uz kā u. tml.).
PiemēriViņa pēkšņi ko atcerējās un uzbrāzās dzīvoklī.
2.Straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); straujā gaitā uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
PiemēriAutomašīna uz gājēju pārejas uzbrāžas cilvēkam.
2.1.Brāžoties uzvirzīties virsū (kam) – piemēram, par vēju.
PiemēriSalai uzbrāžas tropiskais ciklons.
3.formā: trešā persona Iesākt brāzties; īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzties.
PiemēriPēkšņi uzbrāžas vējš.
3.1.pārnestā nozīmē Spēji izraisīties; īsu brīdi, parasti spēcīgi izpausties.
PiemēriMan uzbrāžas nevaldāmas dusmas.