uzbrucējs
uzbrucējs lietvārds; vīriešu dzimte
uzbrucēja lietvārds; sieviešu dzimte
1.Tas, kas uzbrūk.
PiemēriUzbrucējs izrāvis sievietei somiņu.
2.joma: militārās zinātnes Tas (piemēram, karaspēka vienība, bruņotie spēki), kas veic kara un kaujas darbības, lai, pārvarot pretinieka aizstāvēšanos, ieņemtu kādu teritoriju, objektu.
PiemēriUzbrucēju uzdevums bija pārraut fronti.
3.Spēlētājs (sporta spēlē), kura pamatuzdevums ir veikt uzbrukumu.
PiemēriBasketbola komandas centra uzbrucējs.