uzbrist
uzbrist -brienu, -brien, -brien, pag. -bridu intransitīvs, darbības vārds
1.Brienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); brienot uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriUzbrist pa irdeno sniegu kalna galā.
1.1.Uzkāpt, uzmīt.
PiemēriUzbrist kādam uz kājas un atvainoties.