uzbrist
uzbrist -brienu, -brien, -brien, pag. -bridu darbības vārds; intransitīvs
1.Brienot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); brienot uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriUzbrist pa irdeno sniegu kalna galā.
- Uzbrist pa irdeno sniegu kalna galā.
- Uzbrist uz sēkļa.
- Uzbrist uz saliņas.
1.1.Uzkāpt, uzmīt.
PiemēriUzbrist kādam uz kājas un atvainoties.
- Uzbrist kādam uz kājas un atvainoties.
- Uzbrist ar kāju nenodzēstajai cigaretei.