uzbrauciens
uzbrauciens lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vienreizēja paveikta darbība → uzbraukt; vieta (piemēram, uz ceļa, trases), kur jābrauc kalnup.
PiemēriUzbrauciens kalnā ar autobusu.
2.sarunvaloda, neliterārs Apvainojums, aizskārums, pārmetums.
PiemēriPolitisks uzbrauciens.
Normatīvais komentārs:Neliterārās sarunvalodas nozīme ‘pārmetums; aizskārums, apvainojums’ radusies pēc krievu valodas vārda наезд nozīmes kriminālajā žargonā ‘uzbrukums kāda interesēm vai mēģinājums tās aizskart’.