uzblīst
uzblīst -blīstu, -blīsti, -blīst, pag. -blīdu darbības vārds; intransitīvs; lieto: retāk
uzblīzt -blīstu, -blīsti, -blīst, pag. -blīzu darbības vārds; intransitīvs
1.Kļūt ļoti tuklam, pilnīgam.
PiemēriSaslimu ar sirdi un sāku uzblīst.
2.formā: trešā persona Piebriest, izspiesties; rasties un palielināties.
PiemēriUzblīdušas vēnas.
2.1.pārnestā nozīmē Nevēlami palielināties apjomā.
PiemēriVai Rīga uzblīdīs vēl lielāka?
3.formā: trešā persona Atkūstot, piesūcoties ar mitrumu, uzbriest, kļūt staignam; piesūkties ar mitrumu, palielināties apjomā (parasti biezumā).
PiemēriPēc atkušņa uzblīda lauku ceļš.