uzbilst
uzbilst -bilstu, -bilsti, -bilst, pag. -bildu darbības vārds; transitīvs
uzbildums lietvārds; vīriešu dzimte
Pateikt, pasacīt, parasti īsi; arī pajautāt.
PiemēriUzbilst pāris vārdu blakussēdētājam.
- Uzbilst pāris vārdu blakussēdētājam.
- Aizmirsu uzbilst, kā grāmatplaukti man patīk.
- Par pārkāpumu tikai uzbilst: "Tā vairāk nedari!"
- Gribējās uzbilst, ko viņa meklē.