iedzelt
iedzelt -dzeļu, -dzel, -dzeļ, pag. -dzēlu darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Iedurt ar dzeloni (par kukaiņiem).
PiemēriBite iedzeļ kājā.
- Bite iedzeļ kājā.
- Cauri kreklam iedzeļ dundurs.
2.formā: trešā persona Pieskaroties ādai, radīt dedzinošu sajūtu; ar dzeloņiem, asiem izaugumiem radīt sāpes (par dažiem augiem).
PiemēriRokā iedzeļ nātres.
- Rokā iedzeļ nātres.
- Sāpīgi iedzeļ usne.
3.formā: trešā persona Spēji izraisīt asu kairinājumu, apžilbināt (par gaismu).
PiemēriSpožā gaisma iedzēla acīs.
- Spožā gaisma iedzēla acīs.
3.1.Spēji izraisīt dedzinošu sajūtu (par salu, aukstu vēju u. tml.).
PiemēriSejā iedzeļ salta vēja brāzma.
- Sejā iedzeļ salta vēja brāzma.
3.2.Spēji izpausties (par sāpēm).
PiemēriAtkal iedzeļ sāpe.
- Atkal iedzeļ sāpe.
4.Izteikties tā, lai (kādu) sāpīgi aizskartu; būt tādam, kas sāpīgi aizskar (piem., par vārdiem).
PiemēriAtrast iespēju, kā iedzelt.
- Atrast iespēju, kā iedzelt.
- Iedzelt savai sāncensei.
- Viņa vārdi sāpīgi iedzeļ.
4.1.Pēkšņi rasties.
PiemēriIedzeļ zibenīga doma.
- Iedzeļ zibenīga doma.
- Iedzeļ skaudība.