iedurt
iedurt -duru, -dur, -dur, pag. -dūru darbības vārds
1.transitīvs Durot ievirzīt (kur iekšā ko smailu, asu); iestiprināt (kur iekšā asu priekšmetu).
PiemēriIedurt adatu.
- Iedurt adatu.
- intransitīvs Iedurt ar nazi.
- Iedurt krūtīs zobenu.
- Iedurt lāpstu zemē.
1.1.Neviļus, negribēti ievirzīt (miesā ko asu, smailu), nodarot sāpes, ievainojot.
PiemēriIedurt rokā skabargu.
- Iedurt rokā skabargu.
- Iedurt kājā stiklu.
- intransitīvs Iedurt ar adatu pirkstā.
1.2.Ievirzīt (kur iekšā ko smailu, asu).
PiemēriIedurt pirkstu grāmatā.
- Iedurt pirkstu grāmatā.
- pārnestā nozīmē Egles iedūrušas smailās galotnes debesīs.
1.3.Vērst lejup (piem., skatienu); virzīt uz leju (ķermeņa daļu).
PiemēriIedurt skatienu grīdā.
- Iedurt skatienu grīdā.
- Iedurt galvu grāmatā.
2.intransitīvs; formā: trešā persona Spēji izraisīties (par asām sāpēm); spēji iesāpēties.
PiemēriMugurā iedur asa sāpe.
- Mugurā iedur asa sāpe.
- Sānos iedur.
2.1.pārnestā nozīmē; kopā ar: "sirdī" vai "krūtīs" Pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; pēkšņi izraisīties (par sāpīgu pārdzīvojumu); iedurties.
PiemēriApvainojums iedur sirdī.
- Apvainojums iedur sirdī.
- Sirdī iedur sāpīgs žēlums.