iedzelt
iedzelt -dzeļu, -dzel, -dzeļ, pag. -dzēlu intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Iedurt ar dzeloni (par kukaiņiem).
PiemēriBite iedzeļ kājā.
2.formā: trešā persona Pieskaroties ādai, radīt dedzinošu sajūtu; ar dzeloņiem, asiem izaugumiem radīt sāpes (par dažiem augiem).
PiemēriRokā iedzeļ nātres.
3.formā: trešā persona Spēji izraisīt asu kairinājumu, apžilbināt (par gaismu).
PiemēriSpožā gaisma iedzēla acīs.
3.1.Spēji izraisīt dedzinošu sajūtu (par salu, aukstu vēju u. tml.).
PiemēriSejā iedzeļ salta vēja brāzma.
3.2.Spēji izpausties (par sāpēm).
PiemēriAtkal iedzeļ sāpe.
4.Izteikties tā, lai (kādu) sāpīgi aizskartu; būt tādam, kas sāpīgi aizskar (piem., par vārdiem).
PiemēriAtrast iespēju, kā iedzelt.
4.1.Pēkšņi rasties.
PiemēriIedzeļ zibenīga doma.