iedurties
iedurties 3. pers. -duras, pag. -dūrās darbības vārds; atgriezenisks
1.Duroties ievirzīties un ievainot.
PiemēriKaut kas ass iedūries papēdī.
1.1.Tikt iedurtam, ievirzītam ar spiedienu, triecienu (kur iekšā) – par ko smailu, asu.
PiemēriLāpsta ieduras velēnā.
2.Spēji izraisīties (par asām sāpēm); spēji iesāpēties.
PiemēriPēkšņi ieduras pakrūtē.
2.1.pārnestā nozīmē; kopā ar: "sirdī" vai "krūtīs" Pēkšņi izraisīt sāpīgu pārdzīvojumu; pēkšņi izraisīties (par sāpīgu pārdzīvojumu); iedurt.
PiemēriPārmetumi ieduras sirdī.