Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ķeksēt
ķeksēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Vilkt, bīdīt (ko) ar ķeksi.
PiemēriĶeksēt peldošos baļķus.
1.1.sarunvaloda Vilkt, censties izdabūt laukā (piem., no grūti pieejamas vietas).
PiemēriĶeksēt zem skapja paripojušo monētu.
1.2.sarunvaloda Ēdot ņemt (piem., ar karoti no trauka).
PiemēriĶeksēt ievārījumu no burciņas.