ķekars
ķekars [ķȩkàrs] lietvārds; vīriešu dzimte
Ziedkopa, kam uz galvenās ass, sākot no apakšas, veidojas ziedi ar aptuveni vienāda garuma kātiem; attiecīgais augļu sakopojums.
PiemēriCeriņziedu ķekars.
- Ceriņziedu ķekars.
- Ievziedu ķekari.
- Liels vīnogu ķekars.
- Sārti jāņogu ķekari.
- pārnestā nozīmē Uz [vagonu] kāpšļiem, uz jumtiem turas cilvēku ķekari, logos ir sablīvējušās seja pie sejas.