ķeksītis
ķeksītis -ša, dsk. ģen. -šu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Dem. → ķeksis.
2.Ātri, ar vienu rakstāmrīka pieskārienu uzvelkama atzīme – uz leju vilkta slīpa svītriņa ar pretēja slīpuma atzaru uz augšu.
PiemēriAtzīmēt ar ķeksīti.
- Atzīmēt ar ķeksīti.
- Rindkopas malā pievilkt ķeksīti.
Stabili vārdu savienojumiĶeksīša dēļ; ķeksīša pēc.
- Ķeksīša dēļ; ķeksīša pēc sarunvaloda — saka, ja kas tiek darīts, tikai lai ievērotu formālas prasības.