Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ķeksēt
ķeksēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Vilkt, bīdīt (ko) ar ķeksi.
PiemēriĶeksēt peldošos baļķus.
  • Ķeksēt peldošos baļķus.
1.1.sarunvaloda Vilkt, censties izdabūt laukā (piem., no grūti pieejamas vietas).
PiemēriĶeksēt zem skapja paripojušo monētu.
  • Ķeksēt zem skapja paripojušo monētu.
  • Ķeksēt no dīķa karpas.
1.2.sarunvaloda Ēdot ņemt (piem., ar karoti no trauka).
PiemēriĶeksēt ievārījumu no burciņas.
  • Ķeksēt ievārījumu no burciņas.
  • Ķeksēt iekšā plovu.