ķeksēt
ķeksēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Vilkt, bīdīt (ko) ar ķeksi.
PiemēriĶeksēt peldošos baļķus.
- Ķeksēt peldošos baļķus.
1.1.sarunvaloda Vilkt, censties izdabūt laukā (piem., no grūti pieejamas vietas).
PiemēriĶeksēt zem skapja paripojušo monētu.
- Ķeksēt zem skapja paripojušo monētu.
- Ķeksēt no dīķa karpas.
1.2.sarunvaloda Ēdot ņemt (piem., ar karoti no trauka).
PiemēriĶeksēt ievārījumu no burciņas.
- Ķeksēt ievārījumu no burciņas.
- Ķeksēt iekšā plovu.