Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
ķelle
ķelle dsk. ģen. ķeļļu sieviešu dzimte, lietvārds
Mūrnieka, apmetēja darbarīks – neliela lāpstiņa ar izliektu kātu un rokturi.
PiemēriNolīdzināt javu ar ķelli.
Stabili vārdu savienojumiNolikt ķelli.
Cilme:No vācu Kelle.