ķemmēt
ķemmēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
ķemmēties darbības vārds; atgriezenisks
1.Glaust, kārtot ar ķemmi (matus); sukāt.
PiemēriĶemmēt pie spoguļa matus.
1.1.Tīrīt, glaust ar ķemmi (dzīvnieku, tā apmatojumu).
PiemēriĶemmēt suni.
2.Rūpīgi (piem., ejot ķēdē) pārmeklēt (kādu teritoriju).
PiemēriKaravīri ķemmē mežu.
2.1.sarunvaloda Apmeklēt, izstaigāt (ko kādā teritorijā), lai ko atrastu, nopirktu u. tml.
PiemēriĶemmēt veikalus.