Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ķēms
ķēms [ķȩ̄̀ms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Iedomu, negatīvas īstenības uztveres radīts tēls, kas iedveš bailes; spoks, rēgs.
PiemēriLikās, ka tur stāv ķēms.
  • Likās, ka tur stāv ķēms.
  • Uzzīmēt ķēmu.
  • Sapnī cīnīties ar ķēmiem.
2.Neglīts, atbaidošs cilvēks.
PiemēriSkrandains ķēms.
  • Skrandains ķēms.
  • Izskatīties pēc ķēma.
2.1.sarunvaloda Cilvēks, kas izturas, rīkojas muļķīgi, nesaprātīgi, arī ne tā, kā gaidīts.
PiemēriĶēms tāds!
  • Ķēms tāds!
  • Turēt darbā tādu ķēmu!
  • "Viņš neatbrauks." Mijai izkrita vēstule no rokas. Bija dusmas, un modās spītība. "Ķēms! Es viņu gribētu pārmācīt."